Un tagad neliela reklāmas pauze. Nepopulārie grāmatu viedokļi.

Kamēr Teksasā turpinās karstās dienas un es veiksmīgi slēpjos dzīvokļa vēsajos kaktos kā mazs monstriņš, kas baidās no saules (man patiesi nepatīk spilgta saule ļoti daudzu iemeslu dēļ, kurus šeit nesteigšos uzskaitīt) man ir lieliska iespēja ienirt līdz pat matu galiņiem daudzajās grāmatās un sērijās, pēc kurām jau krietnu brīdi ir sniegusies (taču līdz šim tā arī neaizsniegusies) mana roka. Šobrīd ar lielu baudu lasu Leinijas Teilores lielisko grāmatu “Muse of Nightmares”, pamīšus ienirstot japāņu valodas eksāmena N1 līmeņa gramatikas materiālos un turpinot darbu pie ceturtās grāmatas (otrā un trešā iznāks jau drīz).
Tā kā es vēl joprojām lielā vairumā mēdzu lasīt jauniešiem paredzēto literatūru (dažreiz ne tikai tādēļ, ka tā mani piesaista, bet gan kā autore, kas vēlas izprast pēc kāda veida sižetiem sniedzas lasītāju rokas), tad šo bloga ierakstu vēlos izmantot nelielam atelpas brīdim gan sev pašai, gan jums un aizpildīt nelielu grāmatu lasītāju aptauju, jeb “Nepopulārie grāmatu viedokļi”.

1.Pastāsti par vienu populāru grāmatu vai sēriju, kas patīk visiem, bet tevi nepiesaista.

Pēc neliela pārdomu brīža šeit gribētu minēt (un es zinu, ka daudzi no jums pēc šī paziņojuma gribēs izbarot mani aligatoriem) “The Mortal Instruments” sēriju. Premise mani ārkārtīgi ieintriģēja, līdz ar to pirmo grāmatu es steidzu iegādāties latviskajā tulkojumā. Ja tā padomā, šajā sērijā ir šķietami viss, kas man varētu patikt: slepena pasaule, kas eksistē turpat blakus reālajai, brīnumi un magi, vampīri un vilkači un vesela slikto būtņu mednieku kopiena. Izklausās fantastiski, vai ne? Taču lasot es aptvēru, ka sižets ir krietni sapinies, autore izmanto tropus, kas jau ir redzēti vismaz desmit citās jauniešu grāmatās un tās mazās oriģinalitātes kripatiņas, kuras atrodamas šājā darbā mani vienkārši nepiesaista. Atceros, ka devu šai sērijai otru iespēju un centos izlasīt otro grāmatu, taču netiku tālāk par pāris nodaļām, jo (spoiler alert!) inspektore, kas tika nosūtīta visus pārbaudīt man pārāk atgādināja Ambrāžu.
Diemžēl visā šajā sērijā ir kaut kas, kas man vienkārši nestrādā, ko pierāda arī seriāls, jo neesmu pat pirmo sezonu līdz galam noskatījusies. Laikam jau dažreiz ir jāatzīst, ka ne viss, kas ir populārs domāts man.

2. Kurš ir tas žanrs, kura grāmatas tu reti izvelc no plaukta?

Vismazāk es lasu vēsturiskos romānus. Vai tie būtu viduslaiki eiropā, vai Edo laikments Japānā esmu sapratusi, ka izdomātas vēstures vietā man daudz labāk patīk īstā, līdz ar to sastapt mani ar mācību vai uzziņu grāmatu par vēsturi ir pat ļoti iespējams, taču ar romānu (pat, ja tas balstīts uz reāliem notikumiem)- mazticams.
Vēl divi žanri, kurus gandrīz nekad nelasu (neskaitot grāmatas, kas savieno daudzus žanrus kopā) ir mistērija un šausmas. Visu cieņu Stīvena Kinga vai Jusi-Adlera Olsena faniem- zinu, ka tie ir lieliski rakstnieki, taču viņu vārdus manā goodreads izlasīto grāmatu sarakstā tik drīz nespēsiet ieraudzīt. Jāatzīst, ka tas visvairāk tādēļ, ka naktīs man patīk mierīgi pagulēt un murgi nav mana prioritāte.

5. Populārs grāmatas varonis, kurš tev nepatīk?

Tomas no (nu jau) kvintoloģijas “Labirinta Skrējējs”. Pirmkārt jāsāk ar to, ka man ir daudz sakāmā par šo sēriju. Diemlžēl cik man ir zināms, latviski ir pieejama tikai pirmā grāmata un tiem no jums, kuriem tā patika, iesaku tālāk nemaz nelasīt. Ir pietiekami liela iespējamība, ka priekštats jums sabojāsies par visu stāstu tāpat, kā man. Viss sākas ārkārtīgi interesanti ar varoņiem iesprostotiem labirintā, no kura šķietami nav izejas, taču sērijas lasīšanas gaitā (esmu izlasījusi oriģinālo triloģiju) man radās sajūta, ka autoram nav izpratnes ne par patiesi interesantu, spēcīgu varoņu radīšanu, ne par sižetu, kas nesastāv tikai no skriešanas vien, nemaz nerunājot par plotcaurumiem, uz kuriem šoreiz nenorādīšu, jo tad man vajadzētu pārlasīt triloģiju, ko nevēlos darīt. Šoreiz izvēlējos par grēkāzi tieši Tomasu, jo visa oriģinālā triloģija tiek stāstīta no viņa skatu punkta. Tomas neatstāj attapīga cilvēka iespaidu (par spīti tam, ka autors par varītēm mūs cenšas pārliecināt par pretējo) un vienkārši pārāk atgādina no kartona iztēstu tēlu, kas uzlikts uz plakanas papīra skatuves, kas teju teju grasās sabrukt.

6. Populārs autors, kuras grāmatas tev nepatīk.

Dens Brauns. Jau minēju iepriekš, ka reti lasu mistērijas, taču savulaik, kad par “Da vinči kodu” skaļi brēca visā pasaulē arī es uzķēros uz āķa un nopirku visai biezo sējumu, lai paskatītos, par ko tad visi tā sajūsminās. Biju vīlusies, neko patiesas sajūsmas vērtu neatrodot. Jā, stāsts ir interesants, pārbagāds noslēpumainām teorijām un slepkavībām, taču šoreiz nebūs man. Esmu izlasījusi tikai vienu šī autora grāmatu un domāju, ka tā tas arī paliks.

7. Pārāk bieži izmantota klišeja, kas stāstos ir tevi nogurdinājusi?

Šeit jāpiemin divas, kas mēdz savīties kopā īpaši nepatīkami jauniešu romānos. Pirmā no tām ir “izredzētais/ā”. Protams, dažreiz ir patīkami palasīt par vietējo, nevienam nezināmo Janku, kas pēkšņi atklāj, ka ir vienīgais, kas var izglābt pasauli no sabrukuma, taču šī klišeja ir izmantota tik daudz, ka kļuvusi pilnīgi trula un garlaicīga.
Otrā, kura dažreiz pat liek nopūsties un beigt lasīt samērā interesantu darbu ir mīlas daudzstūris (lai arī cik te būtu to stūru). Vienu brīdi šī klišeja kā epidēmija izplatījās jauniešu romānos, taču par laimi izskatāš, ka 2018.gadā no tās palikusi vien plika atrauga un es varu ar atvieglojumu uzelpot, ka Anniņai vairs nav jāizvēlas starp vampīru Eduardu un vilkati Jākobu.

 

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s